Visi formā olimpiskā, spēka jušas katrā ciskā
Dodamies ceļā! Jautrības un dzīvesspara nevienam netrūkst! Kāds jau ir aizmirsis kā izskatās sniegs, bet mums sniega netrūkst. Viss liecina par veiksmīgu slēpošanu. Un kā nu ne! - cilvēki tādu gabalu braukuši!
Un tā dodamies ceļā, sekojot ceļa rādītājiem <Blå vägen> un <Mo i Rana>
Lykseles ledus statuja.
Lyksele ir lielākā pilsēta, kurai nākas braukt cauri pa ceļam uz Hemavanu.
Lykseles ledus statuja ir mākslīgs veidojums. Tās augstums var sasniegt
apmēram 20 metrus.
Tautā runā, ka nesenā pagātnē Lykselē nebija iespējams nokārtot eksāmenu
šofera tiesībām, jo tanī neesot bijuši pietiekami daudz krustojumi. Tagad
gan situācija ir mainījusies...
Peec vairāku stundu gulšņāšanas mūs sagaida pirmie nelīdzenumi
Baisi un drūmi! Kalni ir stāvi un mežonīgi. Tur valda kalnu likumi,
bet izdzīvot gribas katram...
Interesanti vai tagad Hemavanā spīd saule?
Par Hemavanu grūti pateikt, bet Norvēģijā labs laiks!
Norvēģijas robeža! Patīkama sajūta šķēsot Norvēģijas robežu kā baltam
cilvēkam.
Šo robežpunktu esmu šķērsojis neskaitāmas reizes kā robežpārkāpējs.
Jo tālāk Norvēģijā, jo skaistāks laiks.
Dzimtā Norvēģija! Sajūta kā mājās!
Norvēģija ir skaista. Ne par velti saka, ka Norvēgija ir Zviedrijas skaistākā daļa.
Visam skaistam kādreiz jābeidzas. Saule riet!
Mēģināju uztaisīt pāris mākslinieciskas bildes. Kā saka mūsu labs draugs
Andris, tad skaistu saulrieta bilda var uztaisīt katrs nepraša.
Nu ko - atliek tikai pievienoties. Laba kompozīcija gandrīz vienmēr
garantēta.
Katrs no šiem attēliem ir arī lielākā formātā. Atliek tikai uzklikšķināt.
Tehiniska piezīme: ar šādiem attēliem vienmēr ir problēma,
jo, lai tos pareizi edzētu vajag pieregulēt gaišumu monitoram.
Slēpošana? O- jaa, gandrīz piemirsu. Te nu ir tie galvenie slēpotāji!
Raiba komanda: linčepingieši, upsalieši, umeieši, latvieši, lietuvieši,
kurzemnieki, mērsragieši, salaspilieši, valcieši, saulkrastnieši, carnikavieši,
olidhemieši, karlshemieši, šauļaiieši, biologieši, mikrobiologieši, fiziologieši,
dakterieši, biofizikieši utt
Atkal mēs. Laimīgi, ka visi dzīvi un pagaidām bez traumām...
Laiks doties mājup! Kā jau mēs visi zinām, tad visam labajam kādreiz
pienāk gals.
Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala.
Mūsu uzticamās slēpītes vēl sasilušas no smagā darba mūs nesot pa Hemavana
kalnu nogāzēm, bet nu tām jāatpūšas.
Viņas nabadzītes vēl nenojauta, ka tagad varēs atpūsties līdz nākošai
sezonai.
Žēl!
Ar to arī atvados un ceru uz veterānu salidojumu nākošgad - vismaz
tik pat plašā pulkā!
Slēpošana - tie nav vienīgie prieki mūsu pusē:
Ja esat apmaldījušies, tad te ir ceļš uz
Uz manu mājas lapu.